Kas ir psihoterapija?
Psihoterapiju vispārīgi var aprakstīt kā strukturētas attiecības sarunas formā.
Psihoterapija parasti ir piemērota tādu attiecību problēmu, konfliktu, psihisku un psihosomatisku traucējumu novēršanai un korekcijai, kur pamatā ir emocionāli faktori.
Psihoterapijas procesam ir nepieciešama laba kontakta un sadarbības atmosfēra, jo terapijas laikā var parādīties pretrunīgas jūtas, aizspriedumi, nepatīkamas atmiņas un nepieciešamība iedziļināties konfliktos un to izcelsmes detaļās.

Psihodinamiskā un psihoanalītiskā psihoterapija
Psihodinamiskā un Psihoanalītiskā psihoterapija ir intensīvs psihoterapijas veids, kas piemērots depresijas, neirotisko traucējumu un psihosomatisko traucējumu korekcijai. Terapija paredz visu pacienta atmiņu , asociāciju , pārdzīvojumu un attiecību pieredzes izmantošanu pacienta motivācijas izpratnei un personības veselīgākas funkcionēšanas nodrošināšanai. Terapeitisko sesiju biežums var būt no 1 līdz 3 nedēļā.

Integratīvā psihoterapija
Integratīvā psihoterapija apvieno dažādu psihoterapijas virzienu teorētisko izpratni par terapijas procesu izveidojot optimālu pieeju konkrētā pacienta situācijai.

Kas ir konsultēšana un izvērtēšanas sesijas?
Termins ietver problēmas izpēti, formulējumu un iespējamos risinājuma ceļus atbilstoši kādai no iespējamajām psihoterapijas pieejām, kā piemēram, psihodinamiskajam, kognitīvajam vai integratīvās psihoterapijas un ģimenes sistēmas psihoterapijas virzieniem.

Psihoanalīze Psihoanalīze ir intensīvs terapijas veids , kas balstās uz pacienta iekšējās pasaules izpratni no mūsdienu psihoanalītisko teoriju viedokļa. Terapijas pamatā ir motivēta, plānota un konstruktīva sadarbība starp analītiķi un pacientu (4 analīzes sesijas nedēļā).

Kas ir pāru konsultācijas un pāru terapija?
Pāru/ģimenes terapijas mērķis ir izpētīt un attīstīt tos resursus, kas nepieciešami attiecību atjaunošanai un pilnveidošanai pāru/ ģimenes sistēmas ietvaros.
Atsevišķos gadījumos ir nepieciešama palīdzība veselīgāka šķiršanās procesa atbalstīšana.
Šī procesa ietvaros ir ļoti svarīga sadarbība un iesaistīšanās kā no terapeita tā arī pāra/ģimenes puses, no kā atkarīga spēja sasniegt terapijas rezultātu.

Grupu terapija
Psihoterapija var notikt arī grupas vidē.

Grupu terapija ir piemērota lielākajai daļai cilvēku, kuriem ir piemērota psihoterapija. Tajā var risināt dažādas emocionālas, uzvedības, attiecību problēmas. Grupas terapija palīdz, jo lielākā daļa emocionālo traucējumu ir saistīta ar to kā cilvēks jūtās attiecībās, kā sevi tajās redz, kā uztver un kā izturās pret citiem cilvēkiem, kā iesaistās sarunā.

Grupu terapija dod iespēju "paskatīties uz sevi citu acīm", ieraudzīt kā citi cilvēki mani redz, kas bieži palīdz saprast savu problēmu cēloņus. Kad cilvēks ir sevi sapratis, ir svarīgi kaut ko mainīt. Grupas vide ir pietiekami atbalstoša un iedrošinoša vieta, kur sākt domāt, runāt, justies un uzvesties citādāk. Kad pacients to ir iemācījies grupā, viņš sāk jaunā veidā komunicēt arī ārpus grupas.

Grupu terapija notiek regulāri vienu reizi nedēļā 90 minūtes. Pacients grupu apmeklē tik ilgi, cik tas nepieciešams, lai atrisinātu savas problēmas. Uzdevums iesaistoties grupā ir regulāri apmeklēt grupu un iesaistīties grupas diskusijā.

Psihodinamiskā grupā vidēji ir 8 dalībnieki. Grupu izveido terapeits, iepriekš tiekoties ar potenciāliem grupas dalībniekiem individuāli un izvērtējot viņu piemērotību konkrētai terapijas grupai un konkrētās grupas piemērotību pacientam.

Dalībniekiem var būt zināma trauksme par iesaistīšanos grupā – kā mani pieņems, vai es spēšu grupas vidē runāt par savām problēmām, kā mani ietekmēs citu stāstītais utml. Šāda trauksme ir normāla un raksturīga lielākai daļai cilvēku, bet parasti pāriet grupu terapijas laikā. Ja sākumā cilveks nejūtas drošs runāt, viņu neviens nespiež to darīt un tikai tad, kad jūtas drošāk viņš var sākt iesaistīties grupas diskusijā. Pētījumi ir pierādījuši, ka uzlabošanās notiek arī tad, ja dalībnieks tikai klusās, bet pats nerunā. Tomēr, protams, labāks rezultāts būs aktīvi iesaistoties grupas diskusijā.

Grupu terapija ir tikpat efektīva kā individuālā terapija.
Grupu terapija var tikt kombineta ar individuālo psihoterapiju.

Pusaudžu konsultācijas
Mūsdienu pasaules izaicinājumi un ar sasniegumiem saistītā konkurence saasina pusaudžu vecumā esošās emocionālās problēmas – kā mācībās, tā arī ģimenē un attiecībās ar vienaudžiem. Sekas neatrisinātām pusaudžu problēmām var būt zema pašapziņa, depresija, rakstura izmaiņas, viegla aizkaitināmība un atkarības problēmas (alkohols, spēļu atkarība, interneta atkarība).Konsultācijas mērķis iezīmēt iespējamo risinājumu ceļus un sniegt nepieciešamo atbalstu.

Smilšu spēles terapija
Smilšu spēles terapijā tiek veidotas smilšu bildes. Simbolus satur šie attēli un cilvēka psihei piemīt spēja veidot simbolus. Tādējādi, šīs smilšu pasaules var atklāt zemapzinīgus vēstījumus, kas vēl nekad nav noformulēti jēdzienos.

Smilšu bilde ir autora iekšējās pasaules daļas simbols – patības tēli. Smilšu spēle ir tūlītējs psihisko izmaiņu process, kas norisinās laikā, kamēr veido smilšu pasauli. Smilšu spēles dziļākā būtība ir tā, ka pacients rod atveseļošanos pats, pateicoties savai kreativitātei. Zemapziņā ir autonoma psihes tendence pašai sevi ārstēt. Šo iedzimto kreativitāti uztur un nodrošina uzticības pilnas attiecības starp pacientu un terapeitu terapeita aizsargātā telpā.

Pēc smilšu pasaules izveidošanas notiek saruna par to, kas atveidots smilšu bildē, tiek izpaustas jūtas un sāpīgi notikumi. Terapeits piesardzīgi izteiktos vārdos paplašina pacienta apziņu un meklē resursus un risinājumus, tādējādi palīdzot izmēģināt jaunus atklātības veidus, izsakot jūtas vārdos.

Smilšu spēles terapiju var izmantot bērniem no 4 gadu vecuma. Šī metode bieži vien ir kā izvēles metode maziem bērniem un bērniem, kuri vēl nespēj formulēt savus pārdzīvojumus vārdos. Bieži vien „..bērni un vecāki dzīvo divās dažādās upes pusēs. Bērni spēj uzcelt „saprašanās tiltu” pār šo upi, jo viņiem ir tēlainā domāšana.” (Mārgreta Lowenfelde) Bērnam viņa problēmas neizpaužas vai mazāk intensīvi izpaužas sliktas uzvedības vai fizisku saslimšanu veidā, ja bērns savas grūtības izsaka ar smilšu spēles palīdzību.

Smilšu spēles metode sākotnēji bija domāta tikai bērniem, tomēr drīz vien tā atrada savu pielietojumu arī pieaugušo terapijā.

Tā kā smilšu spēle pacientam dod dabisku un terapeitisku iespēju izpaust savu iekšējo pasauli un vienlaikus kontaktēties arī ar ikdienišķo, tad terapeita radītajā drošajā telpā tā spēj veicināt izlīguma un veseluma (viengabalainības) attēlus un atjaunot vitālo saiti starp Es un Pats (pēc K.G. Junga).

Pieaugušajiem smilšu spēli var pielietot psihotraumu gadījumos, pāru terapijā, ģimenes terapijā., integrējot ar kādām psihoterapijas metodēm, jo savā veidā tā padziļina un paātrina terapeitisko procesu.

Konsultēšana Skype
Konsultācijas skype ir iespēja saņemt psihoterapeita palīdzību, ja nav iespējama tikšanās klātienē. Tās nevar aizstāt psihoterapiju ārsta kabinetā, tomēr ir laba alternatīva, ja dzīvojat vietā, kur psihoterapeita palīdzība nav pieejama vai nav pieejama valodā, kuru cilvēks pārvalda (piem., uz laiku vai pilnībā esat pārcēlies uz dzīvi ārzemēs). Konsultācijas skype nodrošina savstarpēju komunikāciju sarunas veidā, seju pret seju kontaktu un ļauj vismaz daļēji novērot neverbālo komunikāciju, kā arī nodrošina regulāras tikšanās, kas ir svarīgi psihoterapijas procesā.

Ja vien tas ir iespējams, ir būtiski pirms konsultācijām skype tikties ar psihoterapeitu klātienē.