Psihosomatiski traucējumi nozīmē somatiskas reakcijas (izmaiņas ķermenī), kuru izcelsmē galvenā loma ir emocionāliem faktoriem.

Mēs visi izjūtam emocijas (piem., dusmas, bailes, kaunu), un tas ir normāli. Jebkuras emocijas rada noteiktas izmaiņas mūsu ķermenī. Bet, ja šīs jūtas ir intensīvas ilgstošā laikā, emociju radītās izpausmes ķermenī var sākt ietekmēt veselību. Bieži vien psihosomatisku traucējumu gadījumā emocijas ir apspiestas un netiek atpazītas.

Daudzi cilvēki, kad viņiem ir emocionālas problēms, savās domās un sajūtās fokusējas tieši uz fiziskiem simptomiem savā ķermenī. Neprasme atpazīt emocijas veidojas audzināšanas īpatnību dēļ. Psihosomatisku traucējumu attīstībā sava nozīme ir arī iedzimtībai un dzīvesveidam. Nozīme arī kā bērns iemācās no saviem vecākiem pārvarēt slimības. Dažas ģimenes bērniem „iemāca slimot”, dodot dažādas priekšrocības slimības gadījumā, kuras nevar saņemt esot vesels (piem., lielāku uzmanību un rūpes, iespēju neiet uz bērnudārzu vai skolu).

Simptomi un slimības tiek apzīmēti kā psihosomatiski, ja:
• Simptomi ir saistīti ar fizioloģiskiem traucējumiem
• Simptomi un slimība kopumā var tikt interpretēta kā pacienta personības, konflikta, dzīves notikumu manifestācija

Psihosomatiski traucējumi ir saistīti ar attiecībām. Labākā šo traucējumu ārstēšana ir attiecību dziļāka saprašana un korekcija.