Miega daudzums katram cilvēkam ir individuāls (4 - 10 stundas), vidēji 8 stundas.

Miegs ir būtisks aspekts mūsu fiziskajā un psihiskajā funkcionēšanā, tas ļauj uzlādēt mūsu ķermeni un prātu un apstrādāt mūsu sarežģītās dzīves notikumus, atstājot mūs enerģijas pilnus un gatavus nākamajai dienai.

Miega traucējumi var novest pie fizioloģiskām un psiholoģiskām problēmām, vai arī liecināt, ka ir kāda iepriekš pastāvoša problēma, p. depresija, trauksme.

Visbiežāk sastopamās miega problēmas ir grūtības iemigt (biežāk gados jaunākiem cilvēkiem), biežas pamošanās (gados vecākiem cilvēkiem), virspusējs miegs un agras pamošanās.

Runājot par miegu, mums ir jāpiemin arī sapņi, kurus mēs redzam ātro acu kustību miega fāzē.

Sapņi ir mūsu zemapziņas daļas izpausme, sapņa laikā mūsu apziņā ienāk daļa no tā, kas ir mūsu zemapziņā. Sapņa saturu ietekmē nakts sensorie faktori- skaņas, mūzika, aukstums, karstums, slāpes u.c., pašreizējā dzīvē notiekošais un zemapziņas impulsi. Sapnis ir mūsu mēģinājums piepildīt neapzināto vēlmi.

Sapnis sastāv no 2 daļām- slēptās (latentās) daļas, kas atrodas zemapziņā, un atklātās daļas(manifestās), kura atrodas apziņā un par kuru mēs varam pastāstīt pamostoties. Galvenais ir latentais sapnis, kas atrodas zemapziņā, sapņu tulki skaidro manifesto sapņa daļu.

Lai sapnis no zemapziņas nokļūtu mūsu apziņā, tas iziet vairākus pārveidojošus procesus.

Vēl, runājot par miegu un sapņiem, gribētos pieminēt miega traucējumus -nakts murgus, kurus biežāk novēro jūtīgiem, mākslinieciski radošiem cilvēkiem. Bieži nakts murgi var parādīties pēc traumatiska notikuma( pat pēc vairākiem gadiem). Tos redz kā parastus sapņus, tikai sapņa saturs bieži ir kā draudi savai dzīvībai vai vērtībai.